Latvijas Zvērinātu advokātu
Ētikas kodekss

Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa pamatā ir Starptautiskās advokātu asociācijas (The International Bar Association – IBA) 1958.gadā apstiprinātais un vēlāk papildinātais Starptautiskais advokātu ētikas kodekss un 1988.gadā apstiprinātais juristu uzvedības kodekss, kuru noteikumi attiecas uz visiem vienā tiesību sistēmā praktizējošiem advokātiem un juristiem, kā arī uz sadarbību ar citas tiesību sistēmas advokātiem un juristiem vai viņu darbību citā tiesību sistēmā.

Šis kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kuri jāievēro visiem advokātiem, kas iesaistīti Latvijas valsts un starptautiskajā juridiskajā praksē.

Advokātu pienākums ir ievērot profesionālās ētikas normas, Latvijas Republikas likumus un tiesību sistēmas prasības, kā arī to valstu likumus un tiesību sistēmas prasības, kurās viņi veic advokāta pienākumus.

Ētikas kodeksa pamatuzdevums ir sekmēt advokāta profesijas nozīmi likumības un taisnīguma nodrošināšanā, demokrātijas ideālu un institūciju atbalstīšanā un veicināšanā, kā arī advokāta tiesību un pienākumu godprātīgu un kvalificētu veikšanu.

1. Zvērinātu advokātu ētikas pamatprincipi

1.1. Neatkarība

Advokātam jābūt pilnīgi neatkarīgam un brīvam no jebkādas ietekmes, jo sevišķi tādas, kas var rasties sakarā ar viņa personīgajām interesēm vai kāda spiediena rezultātā.

Advokāts nedrīkst iesaistīties citā darbā vai darbības jomā, ja tas var ietekmēt viņa neatkarību.

1.2. Uzticība un personiskais godīgums

Advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir tradicionāls advokāta profesijas nosacījums, kas ir obligāts priekšnoteikums attiecībām, kuras balstās uz uzticēšanos.

Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu.

1.3. Konfidencialitāte

Advokāts nedrīkst izpaust to, kas viņam kļuvis zināms, sniedzot juridisku palīdzību, pat tad, ja viņš ir pārstājis būt klienta padomdevējs un neved tā lietas. Šis pienākums attiecas arī uz advokātu palīgiem un personālu.

Jebkurai rakstiskai vai mutiskai informācijas apmaiņai starp advokātiem, kā arī starp advokātu un viņa klientiem, ja tā ir saistīta ar juridiskās palīdzības sniegšanu, jābūt konfidenciālai.

2. Attiecības ar klientu

2.1. Veicot aizstāvību vai pārstāvību lietā, advokātam aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību kaitēt aizstāvamā vai pārstāvamā interesēm.

2.2. Advokātam profesionāli un atklāti jāizklāsta klientam savs viedoklis lietā, jāsniedz attiecīgā juridiskā palīdzība. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja advokāts sniedz juridisko palīdzību pēc nozīmējuma.

2.3. Advokāts jebkurā laikā var brīvi atteikties no lietas vešanas, kuru tas nav uzņēmies.

2.4. Advokāts nedrīkst atteikties no lietas vešanas, kuru tas uzņēmies, kā arī nedrīkst pārtraukt lietas vešanu brīdī, kad klients nevar atrast citu advokātu vai ir citi apstākļi, kuru dēļ klients paliek bez juridiskās palīdzības.

2.5. No lietas vešanas, kuru tas uzņēmies, advokāts var atteikties tikai pēc klienta vēlēšanās un vienojoties ar to, bet ar Zvērinātu advokātu padomes piekrišanu arī citos izņēmuma gadījumos, ja ir pamatoti iemesli.

2.6. Advokātam, ja tas ir klienta interesēs, jācenšas panākt lietas atrisinājumu ārpustiesas kārtībā, pirms lietas iztiesāšanas uzsākšanas. Advokāts nedrīkst izraisīt iztiesāšanu, lai gūtu no tās materiālu labumu.

2.7. Advokāts nedrīkst izmantot klientu lietas savās finansiālajās interesēs, kā arī tieši vai netieši iegūt īpašumu, par kuru notiek tiesāšanās ar viņa piedalīšanos.

3. Uzdevuma pieņemšana un lietas vešana

3.1. Advokāts nevar uzņemties lietas vešanu, ja viņš nav kompetents vai nevar precīzi veikt profesionālo pienākumu.

3.2. Advokāts nedrīkst uzņemties lietas vešanu, ja nav vienošanās ar klientu, izņemot gadījumus, kad advokātu lietas vešanai nozīmējusi kompetenta iestāde vai amatpersona vai lieta pārņemta no cita advokāta, kā arī citos gadījumos, kad saskaņā ar likumu atļauts rīkoties citādi.

3.3. Advokāts nedrīkst atļaut savu profesionālo praksi vai savu vārdu izmantot citām personām, kurām oficiāli nav atļauts darboties tiesiskā jomā.

Advokāts nedrīkst uzticēt juridiski nekvalificētai personai, kas neatrodas viņa pakļautībā vai kontrolē, jebkuras darbības, kuras saskaņā ar likumu drīkst veikt tikai advokāts.

4. Interešu konflikts

Advokāts nedrīkst pārstāvēt vai aizstāvēt klientus ar savstarpēji konfliktējošām interesēm. Ārpustiesas gadījumos tas pieļaujams vienīgi, noskaidrojot visu ieinteresēto pušu savstarpējo konfliktu vai iespējamo konfliktu un vienīgi ar klienta iepriekšēju piekrišanu. Šis noteikums attiecas arī uz advokātiem, kuri sadarbojas firmās un birojos.

5. Personiskā reklāma

Advokāts ir tiesīgs informēt sabiedrību par savu darbību nodrošinot sniegtās informācijas patiesumu, precizitāti un atbilstību savām iespējām un profesionālo zināšanu līmenim, lai viņa sniegtā informācija neradītu kaitējumu valsts, sabiedrības un advokātu profesijas interesēm un pamatprincipiem.

Advokāta reklāmas saturs nedrīkst būt uzmācīgs un paust pārākumu pār citiem kolēģiem.

Advokāts nedrīkst reklamēt savu profesionālo darbību valstī, kur šāda darbība ir  aizliegta.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome apstiprina advokātu personiskās reklāmas pamatprincipus, ko pievieno Ētikas kodeksam kā tā pielikumu.

(kopsapulces 30.04.2010. lēmuma redakcijā)

6. Advokāta darba samaksa

6.1. Advokāts nekad nedrīkst aizmirst, ka nevis samaksa par viņa darbu, bet gan viņa klienta intereses un taisnīgas tiesas spriešanas nepieciešamība ir primāras.

Advokāts nedrīkst atteikties no lietas vešanas vai to pārtraukt tāpēc, ka klients nevar papildināt iepriekšējo iemaksu, kas faktiski izlietota. Advokāta darba oficiāla novērtējuma trūkuma gadījumā jānosaka darba saprātīga samaksa, ievērojot strīda priekšmeta summu, klienta ieinteresētību, ieguldīto darbu un laiku, visus pārējos personiskos un faktiskos lietas apstākļus, kā arī profesionālo risku.

6.2. Advokāts, kas iesaista citu valstu advokātus kā konsultantus lietā vai sadarbojas ar viņiem lietas vešanā, ir atbildīgs par izdevumu samaksu iesaistītām personām. Viņam nav tiesību pieprasīt atalgojumu sev par konsultantu iesaistīšanu.

6.3. Finansu lietās advokātam jābūt īpaši precīzam un uzmanīgam. Viņš nekad nedrīkst sajaukt klientu naudas līdzekļus ar savējiem, un viņam jābūt spējīgam jebkurā laikā atmaksāt uzticēto naudu.

Advokāts nedrīkst paturēt naudu, kas saņemta klientu vajadzībām, ilgāk kā tas ir nepieciešams.

6.4. Advokāts drīkst pieprasīt iepriekšēju iemaksu savu izdevumu segšanai, bet šai iemaksai jābūt samērīgai paredzamajiem maksājumiem, iespējamiem izdevumiem un darba apjomam.

7. Attiecības ar tiesu, pirmstiesas izmeklēšanas un citām institūcijām

7.1. Advokātam pret tiesu, pirmstiesas izmeklēšanas un citām institūcijām, kā arī procesa dalībniekiem vienmēr jāizturas atbilstoši likumam un ar pienācīgu cieņu.

7.2. Advokātam savu klientu intereses ir jāaizstāv drosmīgi, godīgi un neatlaidīgi, nekaitējot valsts un citu personu tiesību garantijām.

7.3. Advokāts nedrīkst apzināti sniegt nepatiesu informāciju vai padomu, kurš ir pretrunā ar likumu.

7.4. Normas, kas regulē advokāta attiecības ar tiesām, attiecas arī uz viņa attiecībām ar arbitriem un citām personām, kas veic tiesas funkcijas, pat ja šīm attiecībām ir gadījuma raksturs.

8. Advokātu savstarpējās attiecības

8.1. Starp advokātiem pastāv uzticības un sadarbības attiecības savu klientu labā. Nav pieļaujama profesionālo interešu pretstatīšana taisnīgumam.

8.2. Advokātu nedrīkst identificēt ar viņa klientu, t.i., atzīt, ka viņiem ir vienādas intereses, vai klienta lietu sakarā ar profesionālā pienākuma pildīšanu.

8.3. Advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.

8.4. Advokātam, kas sadarbojas ar ārzemju kolēģi, ir paaugstināta atbildība par sava profesionālā pienākuma veikšanu, jo ārzemju kolēģis no viņa ir atkarīgs lielākā mērā kā vietējais kolēģis. Ārzemju kolēģi jāinformē par attiecīgiem likumiem vai tiesību sistēmas īpatnībām un jāsniedz cita palīdzība advokāta pienākumu veikšanā.

8.5. Par nepiedienīgu uzskatāma kādas konkrētas lietas apspriešana ar personu, kuru šajā lietā pārstāv cits advokāts, izņemot gadījumus, kad pēdējais tam piekritis.

8.6. Advokātam sarunās ar citu kolēģu klientiem, kā arī ar citām personām jāatturas no savu kolēģu darbības negatīva vai noniecinoša vērtējuma. Ja advokātam, kas ved lietu, ko agrāk veda vai kurā agrāk sniedza juridisku palīdzību cits advokāts, ir cits viedoklis par klienta interešu aizstāvību veidu un taktiku, tad klients par to jāinformē pienācīgā formā un pēc iespējas, vislielākā mērā saudzējot kolēģa prestižu.

 

 Pieņemts Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulcē 1993.gada 21.maijā; ar grozījumiem, kas izdarīti ar kopsapulces 30.04.2010. lēmumu

 <<